Pēc zinātnes muzeja mums līdz 14.00 vajadzēja paspēt uz izrādi viduslaiku pilī. Par nelaimi, sākumā mēs iekūlāmies ellīgos sastrēgumos uz izbrauktuves no Čikāgas, bet pēc tam es GPSā ievadīju mazliet ne to adresi. Tā vietā, lai nobrauktu no šosejas tieši pie pils, mēs pa apkārtceļu vilkāmies 5 jūdzes. Pili un izrādi sauc Medieval Times.
Pils izskatās apmēram tā (foto nav mans)
Aizbraucām mēs tur tikai pusčetros, taču izrādījās, ka tas nav nekas traks, jo patiesībā izrāde sākās 16.00. Bet ierasties divas stundas pirms sākuma mūs lūdza tikai tāpēc, lai mēs brīvi varētu iztērēt savu naudiņu par mērkandaisu, tas ir, tematiskajiem suvenīriem. Ierodoties mums uzlika galvā dzeltenas krāsas kroņus, un pēc tam nofočēja ar princesi. Iekšā bija liela zāle, kur varēja kārtīgi sapirkties suvenīrus, bet mēs tos vienmēr ignorējam.
Mājaslapā rakstīts, ka lietas un tērpi ir atveidoti autentiski.
Pēc kāda laika tieši suvenīru zālē sāka dot vaļā herolds aka ceremonijmeistars.
Herolds
Šovu viņš vadīja ļoti kruti - runāja raiti un pompozi, bet tajā pašā laikā enerģiski. Es gan gandrīz neko nesapratu. Pēc tam mēs rindas kārtībā pēc kroņu krāsām aizčāpojām uz arēnu aka cīņas laukumu, kur bija jānotiek "dzīrēm" un "bruņinieku turnīram".
Cīņas arēna tumsā, mēs sēžam dzeltenajā sektorā
Dzīres izvērtās vistas un tomātu zupas ēšanā no metāla bļodiņām. Zupa bija tīri tā nekas, vista bija lielas un banālas "Buša kājiņas" izskatā, tāpēc es to gandrīz neēdu. Viesmīle un spīdošo zobenu pārdevēji, pats par sevi saprotams, bija ģērbušies viduslaiku tērpos.
Par turnīru runājot. Cīnījās bruņinieki dažādu krāsu drēbēs, bet skatītāji tika sasēdināti pa krāsu sektoriem un viņiem vajadzēja fanot par "savu" bruņinieku. Bija vēl arī kaut kāda sižeta līnija par ļauno zaļo bruņinieku, kurš galu galā gandrīz visus pārējos apsita. Pēc tam atgriezās karaļa dēls un ļaundari novāca.
Cīņas iestudētas lieliski, kāvās ar dažādu ieroču palīdzību, kurus norāva no arēnas sienām vai pieņēma no ieročnesējiem. Vairogi un šķēpi šķīda skaidās, un pāris reizes es pat sabijos, ka bruņinieki neaprēķinās trajektoriju un viens ar "rīta zvaigzni" iezvels otram pa galvu.
Defilē pirms močīšanās
Mūsu bruņinieks ātri izstājās no ierindas, taču mūs tas īpaši neapbēdināja. Faktiski var teikt - izrāde bija laba un cīņas izskatījās ticami, bet vienalga kaut kāda neizskaužama kiča sajūta. Amerikāņiem uz šito lietu ir talants, protams - no visa uztaisīt kaut kādu smieklīgu un virspusēju feiku. Tomēr, aiziet uz turieni pilnīgi mierīgi var, ja nav ko darīt. Kopumā tādu piļu Amerikā ir deviņas, tā kā jebkurā reģionā atradīsiet. Daži var teikt: "Kā tu iemainīji zinātnes muzeju pret kaut kādu cirku bērniem?" . Bet es atbildēšu, ka vairākas dienas pēc kārtas staigāt pa muzejiem ir smagi. Pirmkārt, ilgi lasīt angliski apnīk pat man. Otrkārt, izrādē vismaz pasēdēt var, bet muzejā tu esi daudzas stundas uz kājām, kaut arī soliņi trāpās. Treškārt, aktivitātes ir jāmaina, lai neapniktu.